Glezna “Atdzimstot no pelniem” bija centrālais mākslas objekts mākslinieces Karinē Paronjancas (Karine Paronyanc) jaunākajā projektā, multisensorā izstādē/pastaigā “Atdzimt no pelniem”, kas norisinājās Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijā. Glezna bija daļa no dzīvo augu instalācijas “ūdens” namiņā – vecajā sūkņu mājā. Ūdens ir zemes dzīvības pirmavots. Izstādes laikā glezna transformējās un uzplauka pavasarim kopā ar instalācijas augiem, seklām, dīgstiem un zariem.
Māksliniece bieži strādā vietās ar īpašu vēsturi, kas eksistē dažādu laikmetu un stihiju sadurā. Par ikoniskām vietām autorei kļuva pamestā lidosta, izpostītā siltumnīca, kādas slavenas radiostacijas jumts. Gleznotājas pašreizējā darbnīca iekārtota vienā no Rīgas Botāniskā dārza vēsturiskajām muižas ēkām - blakus tai atrodas eksotisko augu paviljoni, zinātniskās laboratorijas, vecas muižas ēkas un vecais lektorijs.
Spainis ar pelniem arī ir īpašs. Projekta ietvaros notika mākslas hepenings, māksliniece sadedzināja rituālā traukā savus agrīnos darbus, audeklus, kas, viņasprāt, nav sevišķi izdevušies, darbus, aiz kuriem velkas nevajadzīgu atmiņu un radošās vilšanās mudžeklis. Pelnus gleznotāja liks lietā, gruntējot citus audeklus jaunām gleznām.
Savas gleznas Karinē glezno uz audekliem, kurus gruntē ar ugunskuru pelniem. Tā ir sena grunts recepte, kas labi zināma vecmeistariem – gluži kā metafora, kas atsauc atmiņā Fēniksa atdzimšanu no pelniem, mūžīgās atjaunotnes un nemirstības simbols, jaunas jēgas meklējumi zudušu nozīmju un tēlu pelnos.
“Esmu pārliecināta, ka tas ir jauns sākums un ceru uz atdzimšanu no pelniem...”, saka Karinē.
Autori iedvesmo dzīvās dabas spontānā plastiskuma un civilizācijas prāta linearitātes saskarsmes izpēte. Mākslinieces devīze “Māksla ar Bio zīmi” norāda uz produkta augsto kvalitāti un tā radītāja saudzīgo attieksmi pret cilvēku, dabu un tās ritmiem.
Karine Paronyanc "Atzimstot no pelniem..."
gads
2024
Izmēri
190x130 cm
Tehnika
Audekls, eļļa, autortehnika
Par mākslinieku
Karinē Paronjanca (Karine Paronyanc) ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļā (2007.g.). Papildus izglītojusies afresco un sgraffito glezniecības tehnikās Florences Mākslas institūtā Itālijā (2006.g.), līdz tam ar izcilību pabeidza Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolu (2001.g.).
Saņēma godalgoto 1. vietu prestižajā profesora Induļa Zariņa mākslas konkursā (2007.g.).
Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 2007. gada. Sarīkojusi vairāk kā divdesmit personālizstādes Latvijā un ārzemēs. Regulāri piedalās grupu izstādēs Latvijā, kā arī starptautiskās nozīmes mākslas projektos. Darbi atrodami privātajās kolekcijās Latvijā, Vācijā, Šveicē, Beļģijā, ASV. Pārstāvējusi Latvijas mākslu un kultūru starptautiskajā konferencē „Baltic Connecting“ (2019.g.) augsti godāto viesu no Ķīnas, Dievindkorejas, ASV, Japānas priekšā.
Viņas daiļrades galvenās tēmas: Kosmoss, Absolūtais, dabas likumi un ritmi, Saule, auglība.
Мākslinieces devīze ir “Māksla ar Bio zīmi”. Bio – dzīve (no grieķu Bios). Spēle ar zīmi, kas norāda uz produkta augsto kvalitāti un tā radītāja saudzīgo attieksmi pret cilvēku, dabu un tās ritmiem.
Gleznotājas pieeja – tā ir saruna ar skatītāju metaforu, vēstījumu, simbolu valodā, kuri skar ģenētiskās atmiņas dziļākos slāņus un kolektīvo bezapziņu.
Nozīmīgu lomu Karinē biogrāfijā ir atstājusi kolekcija “Arbūzi”: arbūzs-lotoss ir kļuvis par gleznotājas simbolu, viņas daiļrades visatpazīstamāko tēlu un identifikācijas zīmi.
Autorei, vienlīdz ar gala rezultātu, ir svarīgs arī pats radīšanas process – likumsakarību apjēgsme, kustīgu abstrakciju ietērpšana taustāmā, paliekošā gleznieciskā formā, mēģinājums ietvert vizuālos tēlos tikko jaušamas, ārkārtīgi smalkas intonācijas, motīvus un sajūtas. Tāpēc māksliniece bieži strādā vietās ar īpašu vēsturi, kas eksistē dažādu laikmetu un stihiju sadurā. Par ikoniskām vietām autorei kļuva pamestā lidosta, izpostītā siltumnīca, kādas slavenas radiostacijas jumts.
Gleznotājas pašreizējā darbnīca iekārtota vienā no Rīgas Botāniskā dārza vēsturiskajām muižas ēkām - blakus tai atrodas eksotisko augu paviljoni, zinātniskās laboratorijas, vecas muižas ēkas un vecais Latvijas Universitātes lektorijs.
Karinē darbi bieži ir gleznoti uz veciem galdautiem ar tautisku ornamentu, uz izšūtiem audumiem vai grezniem palagiem. Īpaša, sena recepte gruntij, kurā iejaukti pelni un medus pārvērš vecu audumu lieliskā, profesionālā, eļļas glezniecībai piemērotā audeklā. Mazliet grubuļainā grunts ir gluži kā metafora atdzimšanai no pelniem, mūžīgai atjaunotnei un nemirstībai.
Autori iedvesmo dzīvās dabas spontānā plastiskuma un civilizācijas prāta linearitātes saskarsmes izpēte.
Vienu no pēdējām Karine izstādēm “Urbānā Filozofija” augsti novērtēja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Latvijas Mākslas Akadēmijas profesors, habilitētais mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis. Šī izstāde tika iekļauta Latvijas Zinātņu Akadēmijas Gadagrāmatā (Yearbook 2022). Karinē Paronjancas raksts un izstādes retrospekcija tika iekļauta Baltijas valstu sasniegumu grāmatā, kā arī “Urbānās Filozofijas” cikla gleznas rotā abus prestižā izdevuma vākus.