Mākslas darba "Simbyiogenesis" ir figurāla kompozīcija, kas ataino manu skatījumu uz cilvēka un dzīvās dabas sasaistes tēmu. Gleznas idejas pamatā ir estētiskā pieredze un atziņas par cilvēku mijiedarbību ar vidi, kas rada savstarpējas strukturālas izmaiņas. Mākslas darba mērķis ir ļaut vērotājam izjust šo dinamiku un tādējādi vairot sapratni par mūsu savstarpējo attiecību koevolucionāro raksturu, un veicināt mākslas darba skatītāja subjektīvās, simbiotiskās pieredzes attīstību, kas ietver sevī prāta/ķermeņa pieredzi.
Evolucionārie biologi, simbioģenēzes teorijas attīstītāji, uzskata, ka simbioģenēze –  divu atšķirīgu organismu saplūšana, izveidojot jaunu organismu, – ir dominējošais evolūcijas spēks. Atzīstot Darvina modeli par nepilnīgu, viņi uzsver sadarbības un citas sarežģītas simbiotiskas mijiedarbības nozīmi starp organismiem. Viņuprāt, dzīvība nav iekarojusi zemeslodi cīņas ceļā, bet gan veidojot sadarbības tīklus. 
Šī koncepcija ir ne tikai guvusi ievērību zinātnes pasaulē, bet arī ir izplatījusies ārpus šaurās evolucionārās bioloģijas nozares un tiek piemērota arī ar to šķietami nesaistītās jomās, piemēram, reflektējot par cilvēka un tehnoloģiju attiecībām vai radot utopiskas vīzijas par cilvēka un dabas saplūsmi, kas ir populāras tēmas kinematogrāfā un zinātniskās fantastikas literatūrā.
Manis iecerētā mākslas darba uzmanības centrā ir ideja par simbiotiskiem pasaules uzbūves principiem, un tā mākslinieciskā un konceptuālā forma attiecas uz cilvēka un dabas procesu savstarpējo ietekmi.