Zoja Golubeva apbrīno dabas skaistumu un cenšas to iemūžināt visikdienišķākajās lietās, savās gleznās atveidojot emocijas, kuras saistītas ar ainavām un kluso dabu, kuras ir viņas dvēseles atspulgs. Viņu nebeidzami fascinē cilvēku sejas, kustības un raksturi, un ar patiesu aizrautību glezno portretus un figurālās kompozīcijas. Zoja vienmēr alkst atklāt jaunus mākslinieciskos izpausmes veidus, eksperimentējot ar dažādiem materiāliem, piemēram, plastiku, koku, papīru, metālu un dabas elementiem. Viņas darbi dzimst kā refleksija uz apkārtējo pasaules notikumiem, atspoguļojot viņas iekšējo pasauli un personīgās sajūtas. Dažreiz Zoja jūtas vientuļa, un apkārtējās vides trokšņi padara šo sajūtu vēl asāku un dziļāku. Māksla ir viņai dialogs - gan ar pasauli, gan ar sevi pašu. Tā vilina viņu radīt, izpausties un baudīt radošo procesu. Šajā tagadnē un nākotnē ir būtiski turpināt šo dialogu, lai aizkustinātu visdziļākās jūtas, gan izteiksmes formā, gan aktuālās tēmās, saglabājot pilnīgu emocionālo dzīvi.Always eager to explore new artistic expressions, methods, and techniques, she experiments with various materials such as plastic, wood, paper, metal, and natural elements. Her works reflect events in the surrounding world; they are a mirror of her inner world, a testament to her feelings and experiences.
Sometimes, she feels lonely, and environmental noises sharpen and deepen this sensation. Art is a way to communicate for her – both with the world and with herself. It entices her to create, express, and enjoy this creative process. It is crucial, both now and in the future, to continue this conversation to evoke the deepest emotions through forms of expression and relevant themes, thus maintaining a complete emotional life.
